Pāriet uz saturu

Rīgas pusvadītāju rūpnīca "Alfa"

Vikipēdijas lapa
Galvenais korpuss a/s "Alfa" un rūpnīcai "Alfa RPAR"

Rīgas pusvadītāju rūpnīca "Alfa" (pēc 1971. gada - Rīgas pusvadītāju ierīču ražošanas apvienība "Alfa",[1] pēc 2004. gada - "ALFA RPAR" AS), ir Latvijas elektronisko iekārtu ražošanas uzņēmums. Uzņēmums galvenokārt nodarbojas ar pusvadītāju ražošanu, kā arī piedāvā līgumražošanas pakalpojumus drukātās shēmas platēm.[2] Uzņēmuma un tā struktūrā ietilpstošo uzņēmumu galvenie eksporta noieta tirgi ir Krievija un Baltkrievija.

Rīgas pusvadītāju rūpnīca "Alfa" bija bija viens no pirmajiem uzņēmumiem PSRS, kas 1960. gados sāka ražot integrālās mikroshēmas; tās izmantoja galvenokārt PSRS militārā kompleksa un kosmosa nozares vajadzībām.

AS "Alfa RPAR" 2022. gadā bija 144 darbinieki, un uzņēmums strādāja ar 3,5 miljonu eiro apgrozījumu un 0,3 miljonu eiro zaudējumiem.

Uzņēmuma struktūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

AS "Alfa RPAR" ir AS "Alfa" meitassabiedrība, kam pieder 100% uzņēmuma akciju daļu.

Uzņēmuma AS "Alfa RPAR" produkciju Krievijā pārstāv tā māsas uzņēmums (arī AS "Alfa" meitassabiedrība) - OOO "АЛЬФА", kas izplata gan AS "Alfa RPAR", gan AS "RD Alfa Mikroelektronikas departaments" produkciju caur tirdzniecības uzņēmumu "Lesta-M",[3] kuram ir piešķirtas "ekskluzīvas tiesības" piegādāt produkciju ieroču un militārā aprīkojuma ražotājiem Krievijā.[4][5] Baltkrievijā šo uzņēmumu produkciju pārstāv ООО "АЛЬФА-БЛР".[6]

Savukārt AS "Alfa" lielākais akcionārs ir SIA "Zinātniskais Centrs Mikroelektronika" ar 96,9% akciju daļu, kura īpašnieki vienlīdzīgās daļās ir Aleksandrs Kuzņecovs, Aleksandrs Zaslavskis un Krievijas pilsonis Viktors Sedovs.[7]

SIA "Zinātniskais Centrs Mikroelektronika" ir arī vairākuma akcionārs uzņēmumiem AS "Alton" (iespiedplašu montāža, kabeļu izstrādājumu un elektronisko bloku izgatavošana),[8] kā arī AS "Rīgas autoelektrokomponentu rūpnīca" (AS RAR), kas ražo dažādas auto detaļas, galvenokārt Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem - JSC "GAZ", AS "VAZ" un AS "MTZ", bet arī Ukrainas uzņēmumiem - AS "ZAZ".[9]

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1960. gadā sāka darboties Rīgas aparātbūves rūpnīca, tajā ražoja diodes un tranzistorus, bet no 1962. gada mikroshēmas. Ropažu ielu, kurā atradās rūpnīca, pārdēvēja par Jurija Gagarina ielu. 1965. gadā rūpnīca pārgāja PSRS militārā kompleksa pakļautībā, 1966. gadā to pārdēvēja par Rīgas pusvadītāju aparātu rūpnīcu (RPAR). 1966. gadā nodibināja Rīgas mikroaparātu ZPI (RMZPI).

1971. gadā RPAR un RMZPI apvienoja, izveidojot ražošanas tehnisko apvienību “Alfa” Jurija Gagarina ielā 140 Rīgā, 1977. gadā to pārdēvēja par ražošanas apvienību “Alfa” PSRS Elektroniskās rūpniecības ministrijas pakļautībā, kurā ietilpa arī Gulbenes rūpnīca "Mitrāns" (1976), rūpnīca "Invertors" Maskavas ielā 240 Rīgā (1977). 1985. gadā “Alfa” saražoja 180 miljonus tranzistoru un 70 miljonus integrālo mikroshēmu, tajā strādāja apmēram 11 000 darbinieku.[10]

Latvijas neatkarības atgūšanas laikā, deviņdesmito gadu beigās, uzņēmums tika privatizēts, par lielāko akcionāru kļūstot SIA "Zinātniskais Centrs Mikroelektronika".[11] Privatizācijas procesa ietvaros veiktās pārstrukturizācijas rezultātā tika izveidotas vairākas uzņēmuma struktūrvienības - AS "Alfa Ekspo", "Mitrāns", AS "Alton", "IRM", Rīgas Mikroaparātu Zinātniski pētnieciskais institūts (vēlāk - AS "RD Alfa Mikroelektronikas departaments"), AS "Alfa" "Invertors" un "Alfa" PRO.[12]

Vairums jaunizveidoto stuktūrvienību laika gaitā bankrotēja un tika likvidētas vai pārdotas. Piemēram, AS "Alfa Ekspo" ar tai piederošo rūpnīcas kompleksa ēku Brīvības gatvē 372 Rīgā, iegādājās Norvēģijas investīciju grupa "Linstow Varner", kas 1998. gadā uzsāka ēkas rekonstrukciju, lai jau 2001. gadā to atvērtu kā tolaik lielāko tirdzniecības centru Baltijas valstīs, saglabājot tā vēsturisko nosaukumu - "Alfa".[13][14]

2006. gadā pārtrauca darboties Rīgas pusvadītāju aparātu rūpnīca Ropažu ielā 140,[15] taču vēlāk ražošanu atjaunoja.[16] Tāpat joprojām darbojas AS "Alton"[17] un AS "RD Alfa Mikroelektronikas departaments".[18] Lai arī pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas uzņēmumu darbības apjoms ievērojami samazinājies, tomēr ražošana nav apstājusies.

Saistība ar Krievijas militārajām operācijām

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2023. gadā medijos izskanēja ziņas, ka vairāki Krievijas uzņēmumi, kas saistīti ar militāro nozari, piemēram, Zinātniski pētnieciskais elektronisko aparātu institūts (NIIEP), Iževskas Elektromehāniskā rūpnīca "Kupol" (IEMZ) un Ufas instrumentu ražošanas asociācija, iegādājās Rīgā ražotās mikroshēmas ar "RD Alfa" un "Alfa RPAR" preču zīmēm arī pēc Eiropas Savienības sankcijām šādu preču eksportam uz Krieviju. Tomēr oficiāli nav zināms, vai tās ir tikušas izmantotas raķešu ražošanā Krievijas militārajām vajadzībām.[7][19]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Fonda kartīte Arhivēts 2020. gada 17. septembrī, Wayback Machine vietnē. Elektroniskā datubāze "Nacionālā arhīva fonda centrālais reģistrs"
  2. ↑ «About ALFA». alfarzpp.lv. Skatīts: 2023-09-19.
  3. ↑ with ❤️ Code Ninja. «Ооо Компания Леста-м | See Full Import/Export History». ImportGenius (en-US). Skatīts: 2023-09-19.
  4. ↑ www.alfarzpp.ru. «О компании». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 2. jūlijā. Skatīts: 19/09/2023.
  5. ↑ «Генеральный представитель АО "ALFA RPAR" в России ООО "АЛЬФА». web.archive.org. 2022-07-02. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-07-02. Skatīts: 2023-09-19.
  6. ↑ «RD ALFA Microelectronics |». alfablr.by. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-10-04. Skatīts: 2023-09-19.
  7. ↑ 7,0 7,1 ««The Insider»: Latvijas uzņēmumi apgādā Krievijas militārās rūpnīcas ar mikroshēmām». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-09-19.
  8. ↑ «ALTON». www.alton.lv. Skatīts: 2023-09-19.
  9. ↑ «Предприятие AS». as-rar.lv. Skatīts: 2023-09-19.
  10. ↑ Jānis Šiliņš. Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana Latvijā enciklopedija.lv
  11. ↑ vestnesis.lv. «Par 'Alfas' straujo atdzimšanu - Latvijas Vēstnesis». www.vestnesis.lv (latviešu). Skatīts: 2023-09-19.
  12. ↑ archiv.org.lv
  13. ↑ «Lielākais tirdzniecības centrs Baltijas valstīs. Latvijas Vēstnesis, Nr.33.». periodika.lv. Skatīts: 2023-09-19.
  14. ↑ «Vēsture». Linstow Baltic (latviešu). Skatīts: 2023-09-19.
  15. ↑ company.lursoft.lv
  16. ↑ «Semiconductor production - ALFA -Riga Latvia Europe». www.alfarzpp.lv. Skatīts: 2022-10-05.
  17. ↑ «ALTON». alton.lv. Skatīts: 2023-09-19.
  18. ↑ «RD ALFA Microelectronics | About us». www.rdalfa.eu. Skatīts: 2023-09-19.
  19. ↑ «Рижский бальзам на душу Путина: как латвийский бизнес оснащает российскую армию микросхемами». The Insider (krievu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-09-27. Skatīts: 2023-09-19.
Valsts karogs: Latvija Lielie uzņēmumi Latvijā
Esošie
uzņēmumi
Vietējie uzņēmumi
Ārzemju kompāniju
meitas uzņēmumi
Bijušie
uzņēmumi
Vērtīgākie
uzņēmumi
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Rīgas_pusvadītāju_rūpnīca_%22Alfa%22&oldid=4059208"